Labdien cienījamie apmeklētāji!
Laipni lūdzu manā blogā. Šeit Jūs variet iepazīties un sīkāk uzzināt par bahāju ticību, par tās principiem un mērķiem. Variet apmeklēt bibliotēku un iepazīties ar bahāju ticības Svētajiem Rakstiem. Tāpat Jūs šeit atradīsiet norādes uz mājas lapām un bibliotēkām krievu un angļu valodās, kā arī variet noskatīties video un fotogrāfijas saistībā ar ticību.

четверг, декабря 13, 2007

Pareģojumi par Kristus atnākšanu un to patiesā nozīme

Bībelē ir atrodami pareģojumi par Kristus atnākšanu. Jūdi vēl arvien gaida Mesijas ierašanos, dienu un nakti lūdz Dievu, lai tas notiktu ātrāk.

Kad nāca Kristus, viņi to noliedza un nokāva, sacīdami: "Šis nav tas, ko mēs gaidām. Raugiet, kad nāks Mesija, zīmes un brīnumi liecinās, ka viņš patiesi ir Kristus! Mēs zinām šīs zīmes un šos apstākļus – tie vēl nav redzēti. Mesija parādīsies nezināmā pilsētā. Viņš sēdēs Dāvida tronī, un, raugi, viņš nāks ar tērauda zobenu un valdīs ar dzelzs scepteri. Viņš piepildīs praviešu teikto, iekaros Austrumus un Rietumus un padarīs slavenu savu izredzēto tautu – jūdus. Viņš nodibinās miera valstību, kurā pat zvēri vairs nebūs naidā ar cilvēku. Vilks un avs dzers no viena avota, un lauva ar stirnu ganībās apgulsies līdzās, čūska un pele dzīvos vienā alā, un visas Dieva radības atradīs mieru."

Pēc jūdu domām, Jēzus Kristus nepiepildīja nevienu no šiem nosacījumiem, – jo viņu acis bija aizmiglotas un viņi nespēja saredzēt patiesību.

Viņš nāca no Nācaretes, kas nebija nezināma vieta. Viņam rokā nebija zobena, pat nūjas ne. Viņš nesēdēja Dāvida tronī, viņš bija nabadzīgs cilvēks. Viņš reformēja Mozus likumu un pārkāpa sabata dienu. Viņš neiekaroja ne Austrumus, ne Rietumus, bet gan pats stājās romiešu tiesas priekšā. Viņš nevis paaugstināja jūdus, bet gan sludināja vienlīdzību un brālību, norādams rakstu mācītājus un farizejus. Viņš nenodibināja miera valstību, viņa dzīves laikā netaisnība un nežēlība sasniedza tādu pakāpi, ka pat viņš kļuva par tās upuri un nomira kaunpilnā nāvē pie krusta.

Tā domāja un runāja jūdi, jo tie nesaprata ne svētos rakstus, ne to paustās varenās atziņas. Rakstīto tie zināja no galvas, taču no dzīvinošā Gara tie nesaprata ne vārda.

Uzklausiet, un es jums atklāšu to nozīmi. Lai arī viņš bija no Nācaretes, visiem zināmas vietas, viņš nāca arī no debesīm. Viņa miesu bija dzemdējusi Marija, bet viņa gars nāca no debesīm. Zobens, kuru viņš nesa, bija viņa mēle, kas nošķīra labo no ļaunā, patieso no viltus, ticīgo no neticīgā un gaismu no tumsas. Viņa vārdi patiesi bija ass zobens! Tronis, kurā viņš sēdēja, ir mūžīgs, Kristus no tā valda vienmēr, un tas ir debesīs, nevis uz zemes, jo pasaulīgās lietas ir pārejošas, bet debesu – pastāvīgas. Viņš pārveidoja un pilnveidoja Mozus likumus, piepildot arī praviešu teikto. Viņa vārdi iekaroja kā Austrumus, tā Rietumus. Viņa valstība ir mūžīga. Viņš paaugstināja tos jūdus, kuri viņu atzina. Tie bija zemas izcelsmes ļaudis, bet saskarsme ar viņu padarīja tos dižus un dāvāja tiem neizsmeļamu cienību. Zvēri, kam it kā bija jādzīvo kopā, nozīmēja atšķirīgas sektas un tautības, kam, reiz karojušām, jāsadzīvo mīlestībā un Žēlsirdībā, kopā dzerot dzīvības ūdeni no Kristus – mūžīgā avota.

Tādējādi visi pareģojumi attiecībā uz Kristus nākšanu piepildījās, tomēr jūdi aizvēra acis, lai neredzētu, un ausis, lai nedzirdētu, un Kristus dievišķā būtība pagāja tiem garām nesadzirdēta, neiemīlēta un neiepazīta.

Ir viegli lasīt svētos rakstus, taču to patieso nozīmi var saprast tikai ar tīru sirdi un skaidru prātu. Lūgsim, lai Dievs mums palīdz saprast svētās grāmatas! Lūgsimies, lai mūsu acis redzētu, ausis dzirdētu un sirdis ilgotos miera!

Dieva mūžīgā Žēlastība ir neizmērojama. Viņš vienmēr ir izvēlējies cilvēkus, pār kuriem nolijis viņa sirds dievišķais dāsnums, kuru prātus viņš ir apgaismojis ar debesu gaismu, tiem atklājis sakrālos noslēpumus un to priekšā turējis skaidru Patiesības spoguli. Tie ir Dieva mācekļi, un viņa labestībai nav robežu. Arī jūs, visaugstākā kalpi, varat kļūt par mācekļiem. Dieva bagātība ir bezgalīga.

Gars, kas virmo svētajos rakstos, baro visus izsalkušos. Dievs, kas saviem praviešiem ir devis atklāsmi, no savas pārpilnības noteikti dos dienišķo maizi visiem, kas viņam to no sirds lūgs.


~ Abdulbahā, No Parīzē teiktajām runām 1911. - 1913. g.

суббота, декабря 01, 2007

Īsi par Bahai Ticību

Bahājiešu Ticība bija dibināta pirms pusotra gadsimta un šodien ir viena no visstraujāk augošajām pasaules reliģijām. Ar vairāk nekā pieciem miljoniem sekotāju, kuri pārstāv visas zemes tautas, tā ir pasaulē pirmā ģeogrāfiski izplatītākā ticība. Bahājieši apdzīvo vairāk kā 100 000 vietas visā pasaulē, nemitīgi paplašinoties un atspoguļojot uzticību pasaules iedzīvotāju ideāliem.

Ticības dibinātājs bija Bahāullā (1817.-1892.) – persiešu dižciltīgais no Teherānas, kurš deviņpadsmitā gadsimta vidū pakļaujoties intensīvai vajāšanai un zaudējumiem, atnesa cilvēcei jaunu un saviļņojošu miera un vienotības vēstījumu.

Bahāullā atklāja sevi kā mūsdienu neatkarīgu Dieva Vēstnesi. Viņa dzīve, darbs un ietekme ir salīdzināma ar Ābrahamu, Krišnu, Mozu, Zoroastru, Budu, Kristu un Muhamedu. Bahājieši tic, ka Bahāullā ir jaunākais dievišķais Vēstnesis šajā pēctecībā.

Būtiskākais Bahāullā vēstījums ir cilvēces vienotība. Viņš mācīja, ka ir tikai viens Dievs, tikai viena cilvēku rase, un ka visas pasaules reliģijas pārstāv dažādas stadijas Dieva gribas un mērķu atklāsmē cilvēcei. Bahāullā saka, ka šodien cilvēce ir sasniegusi pilngadību. Kā aprakstīts visos pasaules Rakstos, ir pienācis laiks apvienot cilvēkus mierīgā un saskanīgā vispasaules sabiedrībā. „Zeme ir tikai viena valsts un cilvēce tās iedzīvotāji,” rakstīja Bahāullā.

Jaunākā no pasaules neatkarīgajām reliģijām, izceļas starp citām reliģijām dažādos veidos. Bahājiešu ticībā nav garīdzniecības, jo pēc Bahāullā mācības, cilvēks ir spējīgs patstāvīgi meklēt un uztvert garīgās patiesības. Tai ir unikāla pasaules administrācijas sistēma ar brīvi ievēlētām pārvaldes padomēm. Pašreiz pasaulē darbojas vairāk kā 13 000 vietējās padomes un 181 nacionālā padome. Centrālā Bahājiešu administratīvā struktūra ir Vispasaules Taisnīguma Nams, starptautiskā Bahājiešu ticības pārvaldes padome.

Bahājiešu organizācijas tiek atbalstītas tikai no reģistrētu kopienas locekļu ziedojumiem. Visi individuālie ziedojumi fondos ir pilnīgi brīvprātīgi un slepeni.

Bahājiešu ticībai ir atšķirīga pieeja mūsdienu sociālajām problēmām. Bahājiešu raksti un daudzveidīgās darbības ir adresētas visām nozīmīgām tendencēm mūsdienu pasaulē sākot ar jauniem uzskatiem par kultūras atšķirībām un dabas saglabāšanu līdz decentralizētai lēmumu pieņemšanai; sākot ar atjaunotu uzticību ģimenes dzīvei un morālām vērtībām līdz aicinājumam uz sociālu un ekonomisku taisnīgumu pasaulē, kas strauji kļūst par globālu apkaimi.
Gados kopš Bahāullā dzīves, vispasaules vienotības process, kuru Viņš sludināja, ir veiksmīgi attīstījies. Caur vēsturiskiem notikumiem tradicionālās rasu, šķiru, ticības un nacionālās barjeras ir nemitīgi samazinājušās. Galvenais izaicinājums, kas jāpieņem pasaules iedzīvotājiem, ir viņu vienesmes fakts un piedalīšanās jaunas pasaules veidošanā.

Lai pasaules sabiedrība uzplauktu, Bahāullā ir noteicis zināmus pamatprincipus. Starp tiem ir visu veidu aizspriedumu likvidēšana; pilnīga vienlīdzība starp dzimumiem; pasaules reliģiju vienotās būtības atzīšana; galējas nabadzības un bagātības likvidēšana; vispārēja izglītība; vienota valoda; harmonija starp zinātni un reliģiju; noturīgs līdzsvars starp dabu un tehnoloģijām; un pasaules pārvaldes sistēmas izveidošana, kas balstīta kopīgā drošībā un cilvēces vienotībā.

Bahājieši visā pasaulē pauž uzticību šiem principiem galvenokārt caur individuālu un kopīgu pārveidošanos, piedaloties daudzskaitlīgos maza mēroga sociālos un saimnieciskos attīstības projektos, kurus Bahājiešu kopienas ir uzsākušas pēdējos gados.