Lūk, Paradīzes Lakstīgala dzied Mūžības koka zaros svētas un saldas dziesmas un pasludina patiesīgajiem līksmo ziņu, ka Dievs stāv tuvu klāt, un aicinot visus, kas tic Dieva Vienībai, ienākt Augstsirdīgā galmā, un atšķirtajiem atklājot Dieva, Tā diženā un nepārspējamā Valdnieka doto vēsti, un novedot mīlošos svētuma sēdeklī un pie Mūsu diženās Dailes.
Patiesi, šī ir Visskaistākā Daile, kuru pareģojuši vēstnieki savās Grāmatās, caur Kuru patiesība tiks atšķirta no maldiem un katras pavēles jēga tiks pārbaudīta. Patiesi, Viņš ir Dzīvības Koks, kurš nes visaugstā, spēcīgā, lielā Dieva augļus.
Ak Ahmad! Liecini, ka patiesi Viņš ir Dievs un nav cita Dieva, vien Viņš – Valdnieks, Aizstāvis, Nesalīdzināmais un Visvarenais. Un Tas, Kuram devis vārdu Alī un Kuru sūtījis mums, ir patiesi no Dieva, un Viņa pavēlēm paklausām.
Saki: Ak cilvēki, pakļaujieties Dieva gribai, ko Cildenais, Gudrais pasludina savā Bajanā. Patiesi, Viņš ir Vēstnieku Valdnieks, un Viņa Grāmata ir Grāmatu Māte, kaut jūs zinātu to.
Lūk, kā Lakstīgala no Sava Cietuma sauc uz jums Savā vārdā. Tai tik jānodod jums nepārprotamā vēsts. Kam netīk, tas lai novēršas no Mūsu padoma, kam tīk, tas lai stājas uz ceļa, kurš noved pie Kunga.
Ak cilvēki, ja jūs noliedzat šīs vārsmas, tad kā jūs pierādīsiet savu ticību Dievam? Lūkojiet pierādīt to, jūs liekuļu pulks!
Tā Vārdā, Kura rokās ir Mana dvēsele – nē! Viņi nespēj to un nekādi neiespēs, pat visi kopā cits citu pabalstīdami.
Ak Ahmad! Neaizmirsti Manas balvas i tad, kad Es neesmu klāt. Atceries Manas dienas tavā ikdienā, atceries Manas sēras un trimdu te tāltālu cietumā. Esi stiprs Manā mīlestībā, un tava sirds lai nešaubās, pat ja ienaidnieku šķēpi kapātu kā lietus tevi, un visas debesis un zeme saceltos pret tevi.
Esi kā uguns liesma Maniem ienaidniekiem, kā mūžīga dzīvības upe Maniem mīļotajiem un neesi kā tie, kuri šaubās. Ja Manā ceļā tevi piemeklēs ciešanas vai pazemojums Manis dēļ, taču nebaiļojies.
Paļaujies uz Dievu, Kurš ir tavs Dievs un tavu tēvu Kungs! Jo cilvēki staigā maldu ceļus un nejaudā redzēt Dievu ar savām acīm, ne sadzirdēt Viņa dziesmu ar savām ausīm. Tādus esam tos atraduši, par ko arī tu vari liecināt.
Viņu māņi klājas it kā biezi plīvuri starp viņiem un viņu sirdīm un aizsedz no viņiem ceļu pie Visaugstā un lielā Dieva.
Nešaubies savā sirdī, ka patiesi tas, kas novēršas no šīs Dailes, ir novērsies arī no agrāko laiku Vēstnešiem un mīt lepnībā pret Dievu no mūžības līdz pat mūžībai.
Iegaumē labi šo vēstuli, ak Ahmad! Skandē to ikkatru dienu un neatturi sevi no tā, jo patiesi ikvienam, kurš skandēs to, Dievs ir noteicis simts mocekļu atalgojumu un palīdzību abās pasaulēs. Šādu labvēlību mēs esam dāvājuši tev kā balvu no Savas puses un kā žēlastību no Mūsu klātesamības, lai tu nokļūtu pateicīgo vidū.
Dieva vārdā! Ja postā vai bēdās kāds lasītu šo vēstuli ar pilnīgu pārliecību, tad Dievs izkliedēs viņa skumjas, atrisinās viņa grūtības un atņems viņa ciešanas.
Patiesi, Viņš ir Žēlīgais, Viņš ir Līdzcietīgais. Slava Dievam, visu Pasauļu Kungam!
Bahāullā
