Labdien cienījamie apmeklētāji!
Laipni lūdzu manā blogā. Šeit Jūs variet iepazīties un sīkāk uzzināt par bahāju ticību, par tās principiem un mērķiem. Variet apmeklēt bibliotēku un iepazīties ar bahāju ticības Svētajiem Rakstiem. Tāpat Jūs šeit atradīsiet norādes uz mājas lapām un bibliotēkām krievu un angļu valodās, kā arī variet noskatīties video un fotogrāfijas saistībā ar ticību.
Laipni lūdzu manā blogā. Šeit Jūs variet iepazīties un sīkāk uzzināt par bahāju ticību, par tās principiem un mērķiem. Variet apmeklēt bibliotēku un iepazīties ar bahāju ticības Svētajiem Rakstiem. Tāpat Jūs šeit atradīsiet norādes uz mājas lapām un bibliotēkām krievu un angļu valodās, kā arī variet noskatīties video un fotogrāfijas saistībā ar ticību.
понедельник, ноября 04, 2019
VISPASAULES TAISNĪGUMA NAMS
2019. gada oktobrī
Visiem,
kas godā Jaunās Rītausmas Vēstnesi
Dārgie
draugi!
Apsveriet kopā ar mums. Kad pasaulē
ierodas dievišķais Izglītotājs, tā persona, kuras mācības kļūs par pamatu cilvēces
domāšanas veidam un rīcībai nākamajos gadsimtos, – kas būtu sagaidāms tik
dramatiskā, satricinošā brīdī?
Pasaules lielo reliģisko mācību
Svētajos Rakstos ir rakstīts, ka šāda Izglītotāja ierašanās ir pavērsiena notikums,
kas virza civilizācijas progresu. Garīgais stimuls, ko katrs no tiem ir
sniedzis vēstures gaitā, ir paplašinājis cilvēku savstarpējās sadarbības mērogu –
no klana līdz cilts mērogam, tad līdz pilsētvalstij un līdz nācijai. Katrs no
šiem dižajiem Skolotājiem ir solījis, ka noteiktā laikā ieradīsies kāda cita
dievišķa persona, kuras atnākšana mums ir jāgaida un kuras ietekme pārveidos
pasauli. Nav nekāds brīnums, ka Báb ierašanās, kura dzimšanas dienu pirms
diviem gadsimtiem mēs tagad atzīmējam, izraisīja iepriekš nepiedzīvotu strauju
attīstību valstī, kurā Viņš piedzima. Viņa ierašanās, tāpat kā visu šo personu
ierašanās, atbrīvoja pasaulē lielu garīgo enerģiju – taču tas nebija skaļš
notikums. Tā vietā bija saruna vēlā vakara stundā, kas notika parastā persiešu
mājoklī starp reliģijas studentu un gados jaunu mājas saimnieku, un tās laikā
šis saimnieks atklāja, ka Viņš ir Apsolītais, dievišķais Izglītotājs, kuru
meklējumos Viņa viesis bija. „Ieskaties
uzmanīgi,” Viņš sacīja, „vai persona,
ko tu meklē, varētu būt kāds cits, kā vien Es?” Tieši par šo jaunekli, vārdā
Báb, mēs vēstām, ka Viņa ierašanās pēc tūkstoš gadu pārtraukuma ir atkal lējusi
dievišķās vadības gaismu pāri mūsu pasaulei.
Kopš tā brīža attīstījās turpmākie
notikumi. No Báb spalvas bagātīgi plūda Viņa Raksti, atklājot dziļas
patiesības, atspēkojot Viņa laikā izplatītos māņticīgos uzskatus, aicinot
cilvēkus apzināties šī laika nozīmīgumu, nosodot līderu liekulību un aicinot
pasauli pievērsties augstākiem rīcības standartiem. Kādā no saviem
nozīmīgākajiem darbiem Viņš paziņo: „Ak
zemes ļaudis! Patiesi, Dieva diženā Gaisma ir parādījusies jūsu vidū, (..) lai
jūs tiktu pareizi vadīti miera ceļos un ar Dieva atļauju iznāktu no tumsas
gaismā uz šā bezgalīgā patiesības ceļa…” Viņa ietekme izplatījās neparasti
strauji, sniedzoties pāri Persijas robežām. Notikumu aculieciniekus vienlīdz
lielā apmērā pārsteidza arvien pieaugošais Viņa sekotāju skaits un viņu
nepārspētā drosme un uzticīgums. Stāsti par Báb’s dzīvi – Viņa straujais
dzīves ceļš un traģiskie, dramatiskie notikumi, ar kuriem tas noslēdzās, –
pamudināja ieinteresētus cilvēkus doties uz Persiju un nodoties pētījumiem un
iedvesmoja vairākus mākslinieciskus veltījumus Viņa personai.
Báb gaismas spožums šķiet pat vēl
žilbinošāks tumsībā, kas bija raksturīga sociālajai videi, kurā Viņš ieradās.
Deviņpadsmitā gadsimta Persija nebija ne tuvu salīdzināma ar tās uzplaukuma
laikiem, kad tās civilizāciju apskauda visā pasaulē. Valdīja neizglītotība;
neviens neapšaubīja bezjēdzīgas dogmas, nevienlīdzību sekmēja visaptveroša
korupcija. Reliģija, kas bija Persijas agrākā uzplaukuma pamats, bija kļuvusi
par ķermeni bez dzīvības gara. Katrs nākamais gads pakļautajai tautai nesa tikai
vilšanos un bezcerību. Cilvēki dzīvoja pilnīgā apspiestībā. Tad kā pavasara vētra
ieradās Báb, atsvaidzinot, attīrot, izravējot maldu varā esoša laikmeta
novītušos, sevi izsmēlušos paradumus, izskalojot no acīm ilūziju putekļus, kas
bija padarījuši cilvēkus aklus. Taču Báb bija jāpaveic īpašs uzdevums. Viņš
gatavoja cilvēkus gaidāmajai Bahá’u’lláh atnākšanai, kurš bija otrais no Diviem
Spīdekļiem, kam bija lemts nest cilvēcei jaunu gaismu. Šis bija Viņa galvenais
uzdevums. Viņš deva norādījumus saviem sekotājiem: „Kad Bahá Saule spoži spīdēs pār mūžības apvārsni, jums būs
jāstājas Viņa troņa priekšā.”
Tā Báb un – ar vēl lielāku
spožumu – Bahá’u’lláh dāvāja gaismu sabiedrībai tumsas pārņemtā laikmetā.
Viņi abi iezvanīja jaunu sabiedrības attīstības posmu: cilvēku saimes
apvienošanās posmu. Garīgā enerģija, ko Viņi deva pasaulei, iedvesa jaunu
dzīvību katrā darbības jomā, un tā rezultāts ir redzams notikušajās pārmaiņās.
Materiālajā ziņā civilizācija ir neizmērojami progresējusi, sasniegti
apbrīnojami atklājumi zinātnes un tehnoloģiju jomā, ir plaši atvērti cilvēces
uzkrāto zināšanu vārti. Bahá’u’lláh izklāstītie principi attiecībā uz sabiedrības
attīstību un progresu, kā arī uz dominējošu, izslēdzošu sistēmu izbeigšanu ir
kļuvuši plaši atzīti. Apsveriet Viņa mācīto – visa cilvēce ir viena tauta,
sievietes ir vienlīdzīgas vīriešiem, izglītībai jābūt universālai, racionāliem
patiesības meklējumiem jādod priekšroka pār izdomātām teorijām un
aizspriedumiem. Šīm pamatvērtībām tagad piekrīt liela daļa pasaules
iedzīvotāju, neatkarīgi no tautības.
Tomēr sabiedrībā ir atdzimuši arī šo
vērtību pretargumenti, kuri agrāk izskanēja tikai aiz nopietnu pārdomu robežām, –
tas ir atgādinājums par to, ka ideālu nostiprināšanai nepieciešams garīgs
mērķtiecīgums. Jo viena lieta ir pieņemt kādu principu, bet pavisam cita –
uzņemt to sevī ar visu sirdi, un vēl grūtāk ir pārveidot sabiedrību tā, lai šīs
vērtības gūtu kolektīvu izpausmi. Tomēr tieši šāds mērķis ir kopienām, kas
rodas visā pasaulē, sekojot Bahá’u’lláh mācībai. Šīs kopienas cenšas ar šīs
mācības palīdzību izgaismot hroniskās problēmas, kas vajā apkārtējo sabiedrību;
tās izstrādā praktiskas rīcības programmas, kuru kodols ir garīgi principi. Tās
ir kopienas, kas aicina nodrošināt izglītību gan meitenēm, gan zēniem –
visos apstākļos; kam ir plašāks skats uz pielūgsmes jēdzienu, ietverot tajā arī
kalpošanas garā izpildītu darbu; kas pašu intereses vietā kā nemitīgi plūstošus
motivācijas avotus izvēlas garīgus centienus; un kas ir apņēmušās sekmēt
individuālu un sociālu transformāciju. Tās cenšas vienlaikus panākt garīgu,
sociālu un materiālu progresu. Un – pats galvenais – šīs kopienas
apvieno viņu mērķtiecīgie centieni sekmēt cilvēces vienotību. Tās augstu vērtē
pasaules tautu bagātīgo daudzveidību, vienlaikus uzskatot, ka cilvēka
pašidentificēšanās kā cilvēku saimes loceklim ir pārāka par jebkādām citām
identitātēm un piederību. Tās sludina globālas apziņas nepieciešamību, kas
sakņojas kopīgās rūpēs par cilvēces labklājību, uzskatot visus zemes
iedzīvotājus par garīgiem brāļiem un māsām. Neaprobežojoties tikai ar piederību
šīm kopienām, Bahá’u’lláh sekotāji nepārtraukti cenšas aicināt līdzīgi domājošus
cilvēkus kopā ar viņiem izzināt, kā Viņa mācību ieviest praksē.
Tas mūs noved pie izskatāmā jautājuma
būtības. Šis jautājums ir aktuāls un prasa objektivitāti. Pasaulē ir daudz cēlu
un apbrīnojamu kustību, kuru pamatā ir atsevišķas nostājas, un katram no tām ir
savas labās īpašības. Vai Bahá’u’lláh Lieta ir tikai viena no tām? Vai arī tā
ir universāla un iemieso visas cilvēces augstākos ideālus? Galu galā Lietai,
kas nesīs nepārejošu taisnīgumu un mieru – ne tikai kādai noteiktai vietai
vai vienai tautai, bet visām vietām un tautām – , jābūt
neizsīkstošai, ar dievišķu dzīvotspēju, kas to paceļ pāri jebkādiem
ierobežojumiem, ļaujot aptvert ikvienu cilvēces dzīves jomu. Visbeidzot, tai
jābūt spējīgai pārveidot cilvēka dvēseli. Tādēļ būsim katrs kā Báb viesis un
uzmanīgi ieskatīsimies. Vai tieši šīs īpašības nepiemīt Bahá’u’lláh Lietai?
Ja Bahá’u’lláh mācība ir tas, kas
ļaus cilvēcei sasniegt augstāko vienotības pakāpi, tad mums jāmeklē pareizā
atbilde savā dvēselē. Tie daudzie cilvēki, kas pieņēma Báb mācību, tika
aicināti veikt varoņdarbus, un viņu apbrīnojamā atsaucība ir ierakstīta
vēsturē. Lai ikviens, kas apzinās pasaules stāvokli un nepārtrauktās nelaimes,
kas kropļo tās iedzīvotāju dzīvi, atsaucas Bahá’u’lláh aicinājumam
pašaizliedzīgi un apņēmīgi kalpot – darīt mūsdienām raksturīgus
varoņdarbus. Kas cits var glābt pasauli, ja ne neskaitāmu dvēseļu centieni,
kuras par savu galveno, savu vadošo rūpi uzskata cilvēces labklājību?
[Paraksts: Vispasaules Taisnīguma Nams]
Подписаться на:
Сообщения (Atom)