Истинный смысл пророчества о пришествии Христа

30 октября

В Библии есть пророчества о пришествии Иисуса Христа.
Иудеи до сих пор ждут пришествия Мессии и молятся Богу день и ночь, чтобы Он его ускорил.

Когда Христос пришел, они отвергли и убили Его, говоря: «Это не Тот, кого мы ждем. Да узрите: когда придет Мессия, знамения и чудеса подтвердят, что Он воистину Христос. Мы знаем эти знамения и условия, и они не проявились. Мессия придет из неизвестного града. Он воссядет на троне Давида, и, узрите, явится Он со стальным мечом и станет править железным скипетром. Он исполнит закон Пророков; Он покорит Восток и Запад и прославит избранный им народ — иудеев. Он принесет с Собой царство мира, в котором люди и даже животные перестанут враждовать друг с другом. Внемля словам Его, волк и овца будут пить из одного источника; лев и косуля будут спать на одном лугу; змея и мышь поселятся в одной норе, и все создания Божии будут жить в спокойствии».

По мнению иудеев, Иисус не выполнил ни одного из этих предсказаний, ибо глаза их были закрыты и они не могли видеть.

Иисус пришел из Назарета, то есть из такого места, которое отнюдь не было неизвестным. В руке у Него не было ни меча, ни даже палки. Он не сидел на троне Давида, Он был бедняком. Он видоизменил закон Моисея и нарушил день субботний. Он не только не завоевал ни Востока, ни Запада, но был сам подчинен римскому закону. Он не призывал евреев к восстанию, но учил равенству и братству, осуждал книжников и фарисеев. Он не принес с собой царства мира, наоборот, несправедливость и жестокость в Его время возросли до такой степени, что Он сам стал их жертвой и принял мученическую смерть на кресте.

Так думали и говорили иудеи, ибо не понимали ни Писаний, ни славных истин, в них содержащихся. Букву Писания знали они наизусть, но животворящий дух Писания не был доступен их разумению.

Послушайте, и я раскрою вам смысл сего. Хотя Он пришел из Назарета, известного города, Он пришел и с Небес. Тело Его было рождено Марией, Дух же Его сошел с Небес. Меч, который Он нес с собой, был мечом Его Слова; им Он разделил добро и зло, правду и ложь, верных от неверных, свет от мрака. Слово Его, воистину, было отточено как лезвие меча! Трон Его — Вечный Трон, восседая на котором, Он правит вечно. Это Трон небесный, а не земной, ибо все земное проходит, а небесное остается. Он перетолковал и дополнил Закон Моисея и исполнил закон Пророков. Слово Его покорило Восток и Запад. Царствие Его вечно. Он возвысил иудеев, признавших Его. Это были мужчины и женщины простого происхождения, но встреча с Иисусом принесла им величие и вечную славу. Животные, которым следовало жить вместе, означали различные группы людей, которые, хотя и были ранее в состоянии войны друг с другом, но отныне должны были жить в любви и согласии и пить вместе воду жизни из Вечного Источника Христова.

Так исполнились все духовные пророчества, касающиеся пришествия Христа, но иудеи закрыли глаза свои и остались слепы, закрыли уши свои и остались глухи, и Божественная Сущность Христа прошла среди них неуслышанной, нераспознанной и не вызвавшей любви.

Святые Писания читаются легко, но лишь чистым сердцем и ясной душой дано постичь их истинный смысл. Попросим же Бога помочь нам понимать Святые Книги. Давайте помолимся, чтобы глаза наши видели, уши слышали, а сердца стремились к миру.
Вечная милость Божия неизмерима. Во все времена Он избирал некие души, на которые изливал Божественную Благодать Своего сердца, чей разум одаривал Он небесным светом, кому открывал священные таинства, перед чьим взором держал ясным зеркало Истины. Это ученики Божии, и доброта Его безгранична. И вы, слуги Всевышнего, тоже можете стать учениками. Сокровищницы Божии неисчерпаемы.

Дух, источаемый Священными Писаниями,— пища для всех, кто голоден. Бог, давший откровение Пророкам, несомненно, даст от щедрости Своей хлеб насущный всем, кто Его чистосердечно просит.

~ Абдул-Баха, Парижские беседы

Pareģojumi par Kristus atnākšanu un to patiesā nozīme

Bībelē ir atrodami pareģojumi par Kristus atnākšanu. Jūdi vēl arvien gaida Mesijas ierašanos, dienu un nakti lūdz Dievu, lai tas notiktu ātrāk.

Kad nāca Kristus, viņi to noliedza un nokāva, sacīdami: "Šis nav tas, ko mēs gaidām. Raugiet, kad nāks Mesija, zīmes un brīnumi liecinās, ka viņš patiesi ir Kristus! Mēs zinām šīs zīmes un šos apstākļus – tie vēl nav redzēti. Mesija parādīsies nezināmā pilsētā. Viņš sēdēs Dāvida tronī, un, raugi, viņš nāks ar tērauda zobenu un valdīs ar dzelzs scepteri. Viņš piepildīs praviešu teikto, iekaros Austrumus un Rietumus un padarīs slavenu savu izredzēto tautu – jūdus. Viņš nodibinās miera valstību, kurā pat zvēri vairs nebūs naidā ar cilvēku. Vilks un avs dzers no viena avota, un lauva ar stirnu ganībās apgulsies līdzās, čūska un pele dzīvos vienā alā, un visas Dieva radības atradīs mieru."

Pēc jūdu domām, Jēzus Kristus nepiepildīja nevienu no šiem nosacījumiem, – jo viņu acis bija aizmiglotas un viņi nespēja saredzēt patiesību.

Viņš nāca no Nācaretes, kas nebija nezināma vieta. Viņam rokā nebija zobena, pat nūjas ne. Viņš nesēdēja Dāvida tronī, viņš bija nabadzīgs cilvēks. Viņš reformēja Mozus likumu un pārkāpa sabata dienu. Viņš neiekaroja ne Austrumus, ne Rietumus, bet gan pats stājās romiešu tiesas priekšā. Viņš nevis paaugstināja jūdus, bet gan sludināja vienlīdzību un brālību, norādams rakstu mācītājus un farizejus. Viņš nenodibināja miera valstību, viņa dzīves laikā netaisnība un nežēlība sasniedza tādu pakāpi, ka pat viņš kļuva par tās upuri un nomira kaunpilnā nāvē pie krusta.

Tā domāja un runāja jūdi, jo tie nesaprata ne svētos rakstus, ne to paustās varenās atziņas. Rakstīto tie zināja no galvas, taču no dzīvinošā Gara tie nesaprata ne vārda.

Uzklausiet, un es jums atklāšu to nozīmi. Lai arī viņš bija no Nācaretes, visiem zināmas vietas, viņš nāca arī no debesīm. Viņa miesu bija dzemdējusi Marija, bet viņa gars nāca no debesīm. Zobens, kuru viņš nesa, bija viņa mēle, kas nošķīra labo no ļaunā, patieso no viltus, ticīgo no neticīgā un gaismu no tumsas. Viņa vārdi patiesi bija ass zobens! Tronis, kurā viņš sēdēja, ir mūžīgs, Kristus no tā valda vienmēr, un tas ir debesīs, nevis uz zemes, jo pasaulīgās lietas ir pārejošas, bet debesu – pastāvīgas. Viņš pārveidoja un pilnveidoja Mozus likumus, piepildot arī praviešu teikto. Viņa vārdi iekaroja kā Austrumus, tā Rietumus. Viņa valstība ir mūžīga. Viņš paaugstināja tos jūdus, kuri viņu atzina. Tie bija zemas izcelsmes ļaudis, bet saskarsme ar viņu padarīja tos dižus un dāvāja tiem neizsmeļamu cienību. Zvēri, kam it kā bija jādzīvo kopā, nozīmēja atšķirīgas sektas un tautības, kam, reiz karojušām, jāsadzīvo mīlestībā un Žēlsirdībā, kopā dzerot dzīvības ūdeni no Kristus – mūžīgā avota.

Tādējādi visi pareģojumi attiecībā uz Kristus nākšanu piepildījās, tomēr jūdi aizvēra acis, lai neredzētu, un ausis, lai nedzirdētu, un Kristus dievišķā būtība pagāja tiem garām nesadzirdēta, neiemīlēta un neiepazīta.

Ir viegli lasīt svētos rakstus, taču to patieso nozīmi var saprast tikai ar tīru sirdi un skaidru prātu. Lūgsim, lai Dievs mums palīdz saprast svētās grāmatas! Lūgsimies, lai mūsu acis redzētu, ausis dzirdētu un sirdis ilgotos miera!

Dieva mūžīgā Žēlastība ir neizmērojama. Viņš vienmēr ir izvēlējies cilvēkus, pār kuriem nolijis viņa sirds dievišķais dāsnums, kuru prātus viņš ir apgaismojis ar debesu gaismu, tiem atklājis sakrālos noslēpumus un to priekšā turējis skaidru Patiesības spoguli. Tie ir Dieva mācekļi, un viņa labestībai nav robežu. Arī jūs, visaugstākā kalpi, varat kļūt par mācekļiem. Dieva bagātība ir bezgalīga.

Gars, kas virmo svētajos rakstos, baro visus izsalkušos. Dievs, kas saviem praviešiem ir devis atklāsmi, no savas pārpilnības noteikti dos dienišķo maizi visiem, kas viņam to no sirds lūgs.

~ Abdulbahā, No Parīzē teiktajām runām 1911. - 1913. g.

Īsi par Bahai Ticību

Bahājiešu Ticība bija dibināta pirms pusotra gadsimta un šodien ir viena no visstraujāk augošajām pasaules reliģijām. Ar vairāk nekā pieciem miljoniem sekotāju, kuri pārstāv visas zemes tautas, tā ir pasaulē pirmā ģeogrāfiski izplatītākā ticība. Bahājieši apdzīvo vairāk kā 100 000 vietas visā pasaulē, nemitīgi paplašinoties un atspoguļojot uzticību pasaules iedzīvotāju ideāliem.

Ticības dibinātājs bija Bahāullā (1817.-1892.) – persiešu dižciltīgais no Teherānas, kurš deviņpadsmitā gadsimta vidū pakļaujoties intensīvai vajāšanai un zaudējumiem, atnesa cilvēcei jaunu un saviļņojošu miera un vienotības vēstījumu.

Bahāullā atklāja sevi kā mūsdienu neatkarīgu Dieva Vēstnesi. Viņa dzīve, darbs un ietekme ir salīdzināma ar Ābrahamu, Krišnu, Mozu, Zoroastru, Budu, Kristu un Muhamedu. Bahājieši tic, ka Bahāullā ir jaunākais dievišķais Vēstnesis šajā pēctecībā.

Būtiskākais Bahāullā vēstījums ir cilvēces vienotība. Viņš mācīja, ka ir tikai viens Dievs, tikai viena cilvēku rase, un ka visas pasaules reliģijas pārstāv dažādas stadijas Dieva gribas un mērķu atklāsmē cilvēcei. Bahāullā saka, ka šodien cilvēce ir sasniegusi pilngadību. Kā aprakstīts visos pasaules Rakstos, ir pienācis laiks apvienot cilvēkus mierīgā un saskanīgā vispasaules sabiedrībā. „Zeme ir tikai viena valsts un cilvēce tās iedzīvotāji,” rakstīja Bahāullā.

Jaunākā no pasaules neatkarīgajām reliģijām, izceļas starp citām reliģijām dažādos veidos. Bahājiešu ticībā nav garīdzniecības, jo pēc Bahāullā mācības, cilvēks ir spējīgs patstāvīgi meklēt un uztvert garīgās patiesības. Tai ir unikāla pasaules administrācijas sistēma ar brīvi ievēlētām pārvaldes padomēm. Pašreiz pasaulē darbojas vairāk kā 13 000 vietējās padomes un 181 nacionālā padome. Centrālā Bahājiešu administratīvā struktūra ir Vispasaules Taisnīguma Nams, starptautiskā Bahājiešu ticības pārvaldes padome.

Bahājiešu organizācijas tiek atbalstītas tikai no reģistrētu kopienas locekļu ziedojumiem. Visi individuālie ziedojumi fondos ir pilnīgi brīvprātīgi un slepeni.

Bahājiešu ticībai ir atšķirīga pieeja mūsdienu sociālajām problēmām. Bahājiešu raksti un daudzveidīgās darbības ir adresētas visām nozīmīgām tendencēm mūsdienu pasaulē sākot ar jauniem uzskatiem par kultūras atšķirībām un dabas saglabāšanu līdz decentralizētai lēmumu pieņemšanai; sākot ar atjaunotu uzticību ģimenes dzīvei un morālām vērtībām līdz aicinājumam uz sociālu un ekonomisku taisnīgumu pasaulē, kas strauji kļūst par globālu apkaimi.
Gados kopš Bahāullā dzīves, vispasaules vienotības process, kuru Viņš sludināja, ir veiksmīgi attīstījies. Caur vēsturiskiem notikumiem tradicionālās rasu, šķiru, ticības un nacionālās barjeras ir nemitīgi samazinājušās. Galvenais izaicinājums, kas jāpieņem pasaules iedzīvotājiem, ir viņu vienesmes fakts un piedalīšanās jaunas pasaules veidošanā.

Lai pasaules sabiedrība uzplauktu, Bahāullā ir noteicis zināmus pamatprincipus. Starp tiem ir visu veidu aizspriedumu likvidēšana; pilnīga vienlīdzība starp dzimumiem; pasaules reliģiju vienotās būtības atzīšana; galējas nabadzības un bagātības likvidēšana; vispārēja izglītība; vienota valoda; harmonija starp zinātni un reliģiju; noturīgs līdzsvars starp dabu un tehnoloģijām; un pasaules pārvaldes sistēmas izveidošana, kas balstīta kopīgā drošībā un cilvēces vienotībā.

Bahājieši visā pasaulē pauž uzticību šiem principiem galvenokārt caur individuālu un kopīgu pārveidošanos, piedaloties daudzskaitlīgos maza mēroga sociālos un saimnieciskos attīstības projektos, kurus Bahājiešu kopienas ir uzsākušas pēdējos gados.