VISPASAULES TAISNĪGUMA NAMS

 2019. gada oktobrī

Visiem, kas godā Jaunās Rītausmas Vēstnesi

Dārgie draugi!

Apsveriet kopā ar mums. Kad pasaulē ierodas dievišķais Izglītotājs, tā persona, kuras mācības kļūs par pamatu cilvēces domāšanas veidam un rīcībai nākamajos gadsimtos, – kas būtu sagaidāms tik dramatiskā, satricinošā brīdī?

Pasaules lielo reliģisko mācību Svētajos Rakstos ir rakstīts, ka šāda Izglītotāja ierašanās ir pavērsiena notikums, kas virza civilizācijas progresu. Garīgais stimuls, ko katrs no tiem ir sniedzis vēstures gaitā, ir paplašinājis cilvēku savstarpējās sadarbības mērogu – no klana līdz cilts mērogam, tad līdz pilsētvalstij un līdz nācijai. Katrs no šiem dižajiem Skolotājiem ir solījis, ka noteiktā laikā ieradīsies kāda cita dievišķa persona, kuras atnākšana mums ir jāgaida un kuras ietekme pārveidos pasauli. Nav nekāds brīnums, ka Báb ierašanās, kura dzimšanas dienu pirms diviem gadsimtiem mēs tagad atzīmējam, izraisīja iepriekš nepiedzīvotu strauju attīstību valstī, kurā Viņš piedzima. Viņa ierašanās, tāpat kā visu šo personu ierašanās, atbrīvoja pasaulē lielu garīgo enerģiju – taču tas nebija skaļš notikums. Tā vietā bija saruna vēlā vakara stundā, kas notika parastā persiešu mājoklī starp reliģijas studentu un gados jaunu mājas saimnieku, un tās laikā šis saimnieks atklāja, ka Viņš ir Apsolītais, dievišķais Izglītotājs, kuru meklējumos Viņa viesis bija. „Ieskaties uzmanīgi,” Viņš sacīja, „vai persona, ko tu meklē, varētu būt kāds cits, kā vien Es?” Tieši par šo jaunekli, vārdā Báb, mēs vēstām, ka Viņa ierašanās pēc tūkstoš gadu pārtraukuma ir atkal lējusi dievišķās vadības gaismu pāri mūsu pasaulei.

Kopš tā brīža attīstījās turpmākie notikumi. No Báb spalvas bagātīgi plūda Viņa Raksti, atklājot dziļas patiesības, atspēkojot Viņa laikā izplatītos māņticīgos uzskatus, aicinot cilvēkus apzināties šī laika nozīmīgumu, nosodot līderu liekulību un aicinot pasauli pievērsties augstākiem rīcības standartiem. Kādā no saviem nozīmīgākajiem darbiem Viņš paziņo: „Ak zemes ļaudis! Patiesi, Dieva diženā Gaisma ir parādījusies jūsu vidū, (..) lai jūs tiktu pareizi vadīti miera ceļos un ar Dieva atļauju iznāktu no tumsas gaismā uz šā bezgalīgā patiesības ceļa…” Viņa ietekme izplatījās neparasti strauji, sniedzoties pāri Persijas robežām. Notikumu aculieciniekus vienlīdz lielā apmērā pārsteidza arvien pieaugošais Viņa sekotāju skaits un viņu nepārspētā drosme un uzticīgums. Stāsti par Báb’s dzīvi – Viņa straujais dzīves ceļš un traģiskie, dramatiskie notikumi, ar kuriem tas noslēdzās, – pamudināja ieinteresētus cilvēkus doties uz Persiju un nodoties pētījumiem un iedvesmoja vairākus mākslinieciskus veltījumus Viņa personai.

Báb gaismas spožums šķiet pat vēl žilbinošāks tumsībā, kas bija raksturīga sociālajai videi, kurā Viņš ieradās. Deviņpadsmitā gadsimta Persija nebija ne tuvu salīdzināma ar tās uzplaukuma laikiem, kad tās civilizāciju apskauda visā pasaulē. Valdīja neizglītotība; neviens neapšaubīja bezjēdzīgas dogmas, nevienlīdzību sekmēja visaptveroša korupcija. Reliģija, kas bija Persijas agrākā uzplaukuma pamats, bija kļuvusi par ķermeni bez dzīvības gara. Katrs nākamais gads pakļautajai tautai nesa tikai vilšanos un bezcerību. Cilvēki dzīvoja pilnīgā apspiestībā. Tad kā pavasara vētra ieradās Báb, atsvaidzinot, attīrot, izravējot maldu varā esoša laikmeta novītušos, sevi izsmēlušos paradumus, izskalojot no acīm ilūziju putekļus, kas bija padarījuši cilvēkus aklus. Taču Báb bija jāpaveic īpašs uzdevums. Viņš gatavoja cilvēkus gaidāmajai Bahá’u’lláh atnākšanai, kurš bija otrais no Diviem Spīdekļiem, kam bija lemts nest cilvēcei jaunu gaismu. Šis bija Viņa galvenais uzdevums. Viņš deva norādījumus saviem sekotājiem: „Kad Bahá Saule spoži spīdēs pār mūžības apvārsni, jums būs jāstājas Viņa troņa priekšā.”

Tā Báb un – ar vēl lielāku spožumu – Bahá’u’lláh dāvāja gaismu sabiedrībai tumsas pārņemtā laikmetā. Viņi abi iezvanīja jaunu sabiedrības attīstības posmu: cilvēku saimes apvienošanās posmu. Garīgā enerģija, ko Viņi deva pasaulei, iedvesa jaunu dzīvību katrā darbības jomā, un tā rezultāts ir redzams notikušajās pārmaiņās. Materiālajā ziņā civilizācija ir neizmērojami progresējusi, sasniegti apbrīnojami atklājumi zinātnes un tehnoloģiju jomā, ir plaši atvērti cilvēces uzkrāto zināšanu vārti. Bahá’u’lláh izklāstītie principi attiecībā uz sabiedrības attīstību un progresu, kā arī uz dominējošu, izslēdzošu sistēmu izbeigšanu ir kļuvuši plaši atzīti. Apsveriet Viņa mācīto – visa cilvēce ir viena tauta, sievietes ir vienlīdzīgas vīriešiem, izglītībai jābūt universālai, racionāliem patiesības meklējumiem jādod priekšroka pār izdomātām teorijām un aizspriedumiem. Šīm pamatvērtībām tagad piekrīt liela daļa pasaules iedzīvotāju, neatkarīgi no tautības.

Tomēr sabiedrībā ir atdzimuši arī šo vērtību pretargumenti, kuri agrāk izskanēja tikai aiz nopietnu pārdomu robežām, – tas ir atgādinājums par to, ka ideālu nostiprināšanai nepieciešams garīgs mērķtiecīgums. Jo viena lieta ir pieņemt kādu principu, bet pavisam cita – uzņemt to sevī ar visu sirdi, un vēl grūtāk ir pārveidot sabiedrību tā, lai šīs vērtības gūtu kolektīvu izpausmi. Tomēr tieši šāds mērķis ir kopienām, kas rodas visā pasaulē, sekojot Bahá’u’lláh mācībai. Šīs kopienas cenšas ar šīs mācības palīdzību izgaismot hroniskās problēmas, kas vajā apkārtējo sabiedrību; tās izstrādā praktiskas rīcības programmas, kuru kodols ir garīgi principi. Tās ir kopienas, kas aicina nodrošināt izglītību gan meitenēm, gan zēniem – visos apstākļos; kam ir plašāks skats uz pielūgsmes jēdzienu, ietverot tajā arī kalpošanas garā izpildītu darbu; kas pašu intereses vietā kā nemitīgi plūstošus motivācijas avotus izvēlas garīgus centienus; un kas ir apņēmušās sekmēt individuālu un sociālu transformāciju. Tās cenšas vienlaikus panākt garīgu, sociālu un materiālu progresu. Un – pats galvenais – šīs kopienas apvieno viņu mērķtiecīgie centieni sekmēt cilvēces vienotību. Tās augstu vērtē pasaules tautu bagātīgo daudzveidību, vienlaikus uzskatot, ka cilvēka pašidentificēšanās kā cilvēku saimes loceklim ir pārāka par jebkādām citām identitātēm un piederību. Tās sludina globālas apziņas nepieciešamību, kas sakņojas kopīgās rūpēs par cilvēces labklājību, uzskatot visus zemes iedzīvotājus par garīgiem brāļiem un māsām. Neaprobežojoties tikai ar piederību šīm kopienām, Bahá’u’lláh sekotāji nepārtraukti cenšas aicināt līdzīgi domājošus cilvēkus kopā ar viņiem izzināt, kā Viņa mācību ieviest praksē.

Tas mūs noved pie izskatāmā jautājuma būtības. Šis jautājums ir aktuāls un prasa objektivitāti. Pasaulē ir daudz cēlu un apbrīnojamu kustību, kuru pamatā ir atsevišķas nostājas, un katram no tām ir savas labās īpašības. Vai Bahá’u’lláh Lieta ir tikai viena no tām? Vai arī tā ir universāla un iemieso visas cilvēces augstākos ideālus? Galu galā Lietai, kas nesīs nepārejošu taisnīgumu un mieru – ne tikai kādai noteiktai vietai vai vienai tautai, bet visām vietām un tautām – , jābūt neizsīkstošai, ar dievišķu dzīvotspēju, kas to paceļ pāri jebkādiem ierobežojumiem, ļaujot aptvert ikvienu cilvēces dzīves jomu. Visbeidzot, tai jābūt spējīgai pārveidot cilvēka dvēseli. Tādēļ būsim katrs kā Báb viesis un uzmanīgi ieskatīsimies. Vai tieši šīs īpašības nepiemīt Bahá’u’lláh Lietai?

Ja Bahá’u’lláh mācība ir tas, kas ļaus cilvēcei sasniegt augstāko vienotības pakāpi, tad mums jāmeklē pareizā atbilde savā dvēselē. Tie daudzie cilvēki, kas pieņēma Báb mācību, tika aicināti veikt varoņdarbus, un viņu apbrīnojamā atsaucība ir ierakstīta vēsturē. Lai ikviens, kas apzinās pasaules stāvokli un nepārtrauktās nelaimes, kas kropļo tās iedzīvotāju dzīvi, atsaucas Bahá’u’lláh aicinājumam pašaizliedzīgi un apņēmīgi kalpot – darīt mūsdienām raksturīgus varoņdarbus. Kas cits var glābt pasauli, ja ne neskaitāmu dvēseļu centieni, kuras par savu galveno, savu vadošo rūpi uzskata cilvēces labklājību?

[Paraksts: Vispasaules Taisnīguma Nams]

200. dzimšanas gadadiena Bahá’u’lláh (1817 – 1892)

VISPASAULES TAISNĪGUMA NAMS

2017. gada oktobrī

Visiem, kas svin Dieva Slavu

Dārgie draugi!

Mēs apliecinām šo svētīgo patiesību – pasaules tautas nekad nav aizmirsis to Dievs. Ikvienā vēsturiskajā laikmetā šī neizzināmā Būtne ir atvērusi pasaulei Savas žēlastības vārtus, sūtot tai Savu Vēstnesi ar uzdevumu sniegt cilvēkiem morālu un garīgu stimulu, kas viņiem ir vajadzīgs, lai sadarbotos un progresētu. Daudzi šo cilvēces gaismas nesēju vārdi ir aizmirsti, bet daži no viņiem atspīd no pagātnes vēstures hronikām, jo Viņi ir radikāli pārveidojuši domāšanu, atslēguši zināšanu krājumus, iedvesmojuši civilizāciju uzplaukumu, un viņu vārdi vēl aizvien tiek godāti un slavēti. Ikviens no šiem garīgajiem un sociālajiem sapņotājiem, kas bija kā neaptraipīti tikumu spoguļi, atnesa mācības un patiesības, kas sniedza atbildi uz neatliekamajām attiecīgā laikmeta vajadzībām. Tā kā pasaule mūsdienās ir sastapusies ar vēl nepieredzētām problēmām, mēs uzskatām, ka Bahá’u’lláh, kas piedzima pirms divsimt gadiem, ir šāds Vēstnesis, kura mācības ievadīs sen apsolīto laiku, kad visa cilvēce dzīvos mierā un vienotībā.

Jau agrā Bahá’u’lláh jaunībā, tie, kas pazina Viņu, uzskatīja, ka liktenis ir Viņu apzīmogojis. Viņš bija apveltīts ar bezgrēcīgu raksturu un neparastu gudrību. Šķita, ka Viņu ir skārusi debesu vēlīgā gaisma. Tomēr Viņam bija jāiztur četrdesmit ciešanu gadi, tostarp pēc divu despotisku monarhu pavēles vairāku trimdu gadi un ieslodzījums, Viņa vārda nomelnošanas un Viņa sekotāju vajāšanas kampaņas, vardarbību pret Viņu Pašu, apkaunojošus slepkavības mēģinājumus – tas viss bezgalīgas mīlestības dēļ pret cilvēci. Viņš to visu ar smaidu pacietīgi panesa un pat attiecās ar līdzjūtību pret Saviem mocītājiem. Pat Viņa pasaulīgo īpašumu atsavināšana Viņu nesatrauca. Varētu brīnīties, kāpēc pret Personu, kas tik ļoti mīlēja citus cilvēkus, tika vērsts tāds naids, ņemot vērā to, ka Viņš reizē bija arī vispārējas godāšanas un apbrīnas objekts, izslavēts par Viņa labdarību un augstsirdību, un ka Viņš bija atteicies no jebkādas prasības pēc politiskas varas. Ikvienam, kas pārzina vēstures gaitu, Viņa smago pārbaudījumu iemesls ir, protams, saprotams. Pravietiskas personas parādīšanās pasaulē ir vienmēr izraisījusi niknu pretošanos no to puses, kam pieder vara. Tomēr patiesības gaismu nav iespējams nodzēst. Un tādējādi šo pārlaicīgo Būtņu dzīvē mēs atrodam uzupurēšanos, varonību un neapšaubāmi darbus, kas atbilst Viņu vārdiem. Tas ir redzams ikvienā Bahá’u’lláh dzīves posmā. Par spīti grūtībām Viņu neviens nespēja apklusināt, un Viņa vārdi saglabāja pārliecības spēku Tie liecināja par izpratnes spēju, diagnosticējot pasaules nelaimes un nosakot pretlīdzekļus. Viņa vārdiem piemita taisnīguma spēks. Viņš brīdināja karaļus un valdniekus par spēkiem, kas, galu galā, gāzīs viņus no viņu troņiem. Viņa vārdi pacilāja, iedvesa godbijību un pārveidoja dvēseles, atbrīvojot tās no savtīguma ērkšķiem un dzelkšņiem. Viņā vārdi bija skaidri, saistoši un zīmīgi. „Tie nenāk no manis, bet no Dieva.” Pārdomājot šādu dzīves stāstu, mēs varam jautāt: ja tas nav no Dieva, kas gan tad ir no Viņa?

Nevainojamie Skolotāji, kas visā vēstures gaitā ir nesuši pasaulei gaismu, ir atstājuši mums mantojumā svētos vārdus. Vārdiem, kas plūda kā strauja upe no Bahá’u’lláh spalvas, ir milzīgs apjoms un cildens raksturs. Nereti cilvēks, kas saskaras ar Viņa Atklāsmi, vispirms atsaucas uz Viņa lūgšanām, kam piemīt izcila burvība un kas apmierina dvēseles ilgas pienācīgi pielūgt savu Radītāju. Iedziļinoties Viņa vārdu okeānā, mēs atklājam likumus un morālos imperatīvus, kas atbrīvo cilvēka garu no pasaulīgu instinktu tirānijas, kuri nav cilvēka patiesā aicinājuma cienīgi. Viņa vārdos mēs rodam nezūdošus ideālus, saskaņā ar kuriem vecāki var audzināt bērnus ne tikai ar savu personīgo piemēru, bet ieaudzinot viņos daudz cēlākus centienus. Bahá’u’lláh rakstos ir atrodami arī skaidrojumi, kas atklāj Dieva roku cilvēces vēstures līkločos cauri cilšu un nāciju posmiem uz augstākiem vienotības veidiem. Viņš parāda, ka pasaules daudzās reliģijas ir to pamatā esošas vienas patiesības izpausmes un ka tās saista kopīga izcelsme un kopīgs mērķis – pārveidot cilvēces iekšējo dzīvi un ārējos apstākļus. Bahá’u’lláh mācības liecina par cilvēka gara cildenumu. Viņa redzējumā sabiedrība ir šā cildenuma cienīga, un tā pamatojas uz principiem, kas to aizsargā un stiprina. Viņš uzskata, ka kolektīvās dzīves pamatā ir cilvēku dzimtas vienotība. Viņš nepārprotami aizstāv sieviešu un vīriešu līdztiesību. Viņš samierina šķietami pretējus mūsu laikmeta spēkus – zinātni un reliģiju, vienotību un daudzveidību, brīvību un kārtību, indivīda tiesības un sociālo atbildību. Viņa vislielākā dāvana cilvēcei ir taisnīgums, kas izpaužas institūcijās, kuru mērķis ir progress un visu tautu attīstība. Bahá’u’lláh ir teicis: „Mēs no Dieva Svētās Grāmatas lappusēm esam dzēsuši it visu, kas ir bijis par ieganstu nesaticībai, cīņai, ļaunvēlībai starp cilvēku bērniem, un, no otras puses, mēs esam nosprauduši tos priekšnoteikumus, kas ir būtiski vienprātībai, sapratnei, pilnīgai un mūžīgai vienotībai.” Mēs varētu jautāt, kādai gan jābūt atbildei uz šādām dāvanām?

„Ikviena meklētāja pienākums ir, saņemot kopā visus savus spēkus, tiekties sasniegt šīs jūras krastus,” saka Bahá’u’lláh. Garīgās mācības, kuras secīgos laikmetos ir atnesuši Dieva Vēstneši, iemiesojās reliģiskajās sistēmās, kas laika gaitā ir saplūdušas ar kultūras aspektiem un cilvēku radītām dogmām. Tomēr, ja mēs ielūkojamies tajās dziļāk, kļūst skaidrs, ka sākotnējās mācības ir universālu vērtību avots, caur kurām dažādas tautas ir atradušas kopīgus mērķus un kuras ir veidojušas cilvēces morālo apziņu. Mūsdienu sabiedrībā reliģijas reputācija ir stipri cietusi, un mēs varam saprast, kāpēc tā ir cietusi. Ja reliģijas vārdā tiek veicināts naids un nesaskaņas, tad ir labāk iztikt bez tās. Patiesu reliģiju var pazīt pēc tās augļiem – pēc tās spējas iedvesmot, pārveidot, apvienot, sekmēt mieru un labklājību. Tā ir saskaņā ar racionālu domāšanu. Tā ir būtiski svarīga, lai panāktu sociālu progresu. Bahá’u’lláh ticība ieaudzina indivīdā paražu darboties apzināti, pārdomājot savu rīcību, un tādējādi pakāpeniski cilvēkā rodas izpratne, kā strādāt efektīvi sabiedrības pilnveidošanai. Bahá’u’lláh nosoda mēģinājumus panākt sociālas pārmaiņas ar politiskām intrigām, musināšanu, dažādu grupu nomelnošanu vai atklātiem konfliktiem, jo tie tikai noved pie nebeidzamas cīņas, bet nedod noturīgus risinājumus. Viņš aizstāv citādus līdzekļus. Viņš aicina uz labiem darbiem, laipniem vārdiem un taisnīgu rīcību. Viņš iesaka kalpošanu citiem un sadarbošanos, lai izveidotu pasaules mēroga civilizāciju, kas pamatojas uz dievišķām mācībām. Uz to Viņš aicina ikvienu cilvēku dzimtas locekli. Pārdomājot Viņa redzējuma plašo vērienu, mēs varētu jautāt, uz kāda vēl, ja ne šā pamata cilvēce var cerēt celt savu nākotni?

Ikvienā valstī tie, kurus pievelk Bahá’u’lláh idejas un kuri ir uzticīgi Viņa redzējumam, sistemātiski mācās iemiesot Viņa mācības. Aizvien vairāk jauniešu apzinās savu garīgo identitāti un velta savu enerģiju sabiedrības progresam. Cilvēki ar atšķirīgiem uzskatiem atklāj, kā atteikties no konfliktsituācijām un savas autoritātes uzspiešanas un tā vietā apspriesties un kopīgi meklēt risinājumus. Piederīgie pie ikvienas rases, reliģijas, tautības un šķiras pievienojas redzējumam, ka pasaule ir tikai viena zeme un ka cilvēce ir tās pilsoņi. Daudzi, kuri ir ilgi klusējuši, atrod savu balsi, kļūst attapīgi un dzīvespriecīgi un nododas savai attīstībai. Ciematos un apkaimēs, mazpilsētās un lielpilsētās rodas ticības institūcijas un kopienas, un cilvēki nododas kopīgam darbam, lai radītu vienotu labklājības pasauli, kas būtu pelnījusi, ka to sauc par Dieva ķēniņvalsti zemes virsū. Šajā Bahá’u’lláh parādīšanās divsimtajā gadadienā daudzie cilvēki, kas piedalās šajā pasākumā, vēršas pie apkārtējiem ar aicinājumu – izmantojiet šo izdevību uzzināt, kas bija Bahá’u’lláh un ko Viņš pārstāv. Pārbaudiet līdzekli, ko Viņš ir ieteicis cilvēces labklājības nodrošināšanai. Viņa atnākšana ir drošs pierādījums tam, ka cilvēku dzimta, kuru apdraud neskaitāmas briesmas, nav aizmirsta. Ja tik daudz labas gribas cilvēku visā pasaulē ir tik ilgi lūguši Dievu, lai Viņš sniedz atbildi uz problēmām, kas viņus apstājušas viņu kopīgajā dzimtenē, tad nav nekāds pārsteigums, ka Viņš ir beidzot atbildējis uz viņu lūgšanām.

[Vispasaules Taisnīguma Nams]

Лидеры племен солидарны с бахаи Йемена

17 мая 2017 года - SANA'A, Йемен. Сотни йеменцев, возглавляемые племенными лидерами и правозащитниками, собрались в понедельник утром 15 мая 2017 года, чтобы осудить недавний призыв к арестам нескольких йеменских бахаи и потребовать их немедленного освобождения... Tribal leaders stand in solidarity with Yemeni Baha'is